Epilepsijas iemesli

Epilepsijai ir dažādi iespējamie iemesli. Tā kā slimība ir sarežģīta, iemeslus, kas izraisa epilepsiju ne vienmēr var noteikt. Epilepsijas iemeslus iedala 3 grupās: fokāla epilepsija, ģeneralizēta epilepsija, neprecizēta iemesla epilepsija.

Fokāla strukturāla epilepsija

Epilepsiju sauc par strukturālu, ja tai ir noskaidrots iemesls. Biežākie iemesli ir

• galvas trauma,

• insults,

• galvas smadzeņu infekcijas, piemēram, encefalīts vai meningīts,

• galvas smadzeņu iedzimti traucējumi (attīstības traucējumi vai, piemēram, pārciesta infekcija mātes grūtniecības laikā),

• rētaudi smadzenēs,

• smadzeņu audzējs,

• vaskulāras (asinsvadu) izmaiņas vecākiem cilvēkiem,

•  smadzeņu atrofija,

• multiplā skleroze.

 

Izmeklējumi, kā magnētiskā rezonanse var palīdzēt atklāt epilepsijas iemeslus, tādēļ tas ir standarta izmeklējums, epilepsijas gadījumā būtu jāveic vismaz vienu reizi, diagnosticējot epilepsiju. Dažas fokālas strukturālas epilepsijas var attīstīties dēļ ģenētiskām saslimšanām, kā, piemēram, tuberozā skleroze, kas izraisa strukturālu galvas smadzeņu bojājumu, kā arī rada bojājumus citās orgānu sistēmās.

Ģenētiska ģeneralizēta epilepsija

Epilepsija tiek saukta par ģenētisku ģeneralizētu, ja pacientam ir ģenētiska tendence attīstīties epileptiskai lēkmei (šī tendence var būt iedzimta no viena vai abiem vecākiem, vai arī rasties no jauna, kamēr epilepsijas pacients vēl nebija piedzimis. Precizējams, ka iedzimta epilepsija ne vienmēr nozīmē, ka pacienta radiniekiem jābūt epilepsijai). Tāpat jāatzīmē, ka ģenētika ir ļoti sarežģīta zinātne un arī, ja abiem pacienta vecākiem ir epilepsija, var gadīties, ka bērns pārmanto tik nenozīmīgu gēnu skaitu, kas nerada epilepsiju.

Lēkmju slieksnis

Lēkmju attīstības slieksnim ir galvenā nozīme tajā vai pacientam attīstīsies epilepsija, vai nē. Lēkmju slieksnis ir katra cilvēka individuālais līmenis noturībai pret lēkmēm, katram cilvēkam tas ir savādāks, un ikvienam ir potenciāls attīstīties lēkmēm, tomēr dažiem cilvēkiem ir daudz lielāka iespēja attīstīties epilepsijai kā citiem. Jāpiemin, ka arī cilvēki, kam lēkmes nekad nav bijušas, akūta galvas smadzeņu bojājuma gadījumā (piemēram, galvas trauma, asins izplūdums) var piedzīvot lēkmi, kas nekad turpmāk neatkārtosies. Katra cilvēka individuālais lēkmju slieksnis iedzimst ģenētiski, un tas var tikt pārmantots no vecākiem, tāpēc iespēja, ka lēkmes attīstīties vismaz daļēji ir atkarīgas no tā vai pacientam vecākiem ir bijusi epilepsija. Ja cilvēkam ir zems lēkmju slieksnis, tad galvas smadzenes ir mazāk noturīgas pret lēkmēm un šādiem cilvēkiem ir lielāka iespēja attīstīties epilepsijai un arī pretēji, ja cilvēkam ir augsts lēkmju slieksnis, tad ir ļoti maza iespēja, ka viņa attīstīties lēkmes. Dažādi smadzeņu bojājumi (piemēram, nozīmīgs smadzeņu bojājums dēļ traumas vai infekcijas) var pazemināt jebkura cilvēka lēkmju slieksni, un viņam var attīstīties epilepsija.

Neprecizēta iemesla epilepsija

Pacientam tiek stādīta neprecizēta iemesla epilepsijas diagnoze gadījumos, ja izmeklējumos netiek atklāts epilepsijas iemesls, bet klīniski aizdomas, ka šim pacientam nav ģenētiska ģeneralizēta epilepsija.


 Uz sākumu-->