Pretepilepsijas medikamentu blaknes

šeit minēts apkopojums par biežāk lietoto medikamentu biežāk sastopamajām blaknēm (bet ne visām!).

Ja pacients vēro kādu no minētajām blaknēm, tās pārrunājama ar ārstu par taktiku. Pacientam būtu jāiepazīstas ar medikamenta lietošanas instrukciju, pirms to lietot. Daudzas no minētajām blaknēm vērojamas, terapiju uzsākot, bet turpmāk pāriet, bet dažu gadījumā nepieciešama medikamenta atcelšana, tomēr to būtu jāsaskaņo ar ārstu, jo medikamenta atcelšana var izsaukt vairāk lēkmju, vai tās var norisināties smagi un bīstami.

Atcerieties, ka medikamenta aprakstā minētas blaknes, kas jebkad bijušas novērotas kaut vai vienam pacientam, un nebūt nenozīmē, ka tās attīstīsies katram konkrētam pacientam, kas lieto šo medikamentu. Medikamenta blakņu profils ir viens no aspektiem, ko izvērtē ārsts, izvēloties, ar kuru no daudzajiem medikamentiem ārstēt pacientu.

Medikamentu lietošanas kopējais ieguvums visiem epilepsijas pacientiem kopumā pārsniedz to radīto kaitējumu, diemžēl neviens medikaments nav bez blaknēm.

Karbamazepīns:

Alerģiskas reakcijas;

Miegainība;

Redzes dubultošanās, ataksija, reibonis;

Akomodācijas traucējumi;

Osteoporoze;

Hiponatriēmija;

Apjukums;

Leikopēnija, neitropēnija, eozinofīlija, trombocitopēnija (bieži);

Agranulocitoze, aplastiska anēmija (reti);

Kardiāli vadīšanas traucējumi (reti, ievērot kontrindikācijas!)

Okskarbazepīns:

Alerģiskas reakcijas (25% krusteniska reakcija ar karbamazepīnu);

Miegainība;

Galvassāpes;

Ataksija, reibonis;

Hiponatriēmija.

 

Lamotrigīns:

Bīstamas ādas alerģiskas reakcijas!

Bezmiegs vai miegainība;

Galvassāpes;

Reibonis, slikta dūša, redzes dubultošanās (lielās devās);

Rinīts, faringīts.

 

Nātrija valproāts (valproiskābe):

Palielināta apetīte, svara pieaugums;

Policistisko olnīcu sindroms;

Sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana (reti);

Miegainība;

Roku trīce, aizkaitināmība;

Alopēcija (matu izkrišana), kas nav medikamenta devas atkarīga, seboreja;

Toksisks hepatīts, pankreatīts (reti, pārsvarā bērniem).

 

Topiramāts:

Slikta dūša;

Ādas alerģiskas reakcijas (reti);

Miegainība, reibonis, apjukums;

Depresija, kas ir devas atkarīga;

Glaukoma, redzes miglošanās;

Samazināta svīšana;

Koncentrēšanās grūtības;

Nierakmeņi.

 

Gabapentīns:

Miegainība;

Ataksija, reibonis;

Galvassāpes;

Svara pieaugums.

Slikta dūša, vemšana.

 

Pregabalīns:

 

Miegainība;

Ataksija, reibonis;

Sausums mutē;

Redzes miglošanās;

Svara pieaugums.

 

Levetiracetāms:

 

Miegainība, nogurums;

Nespēks, ataksija;

Galvassāpes, gripai līdzīgi simptomi;;

Faringīts, rinīts;

Diareja;

Uzvedības traucējumi;

Leikopēnija.

 

Fenitoīns:

 

Alerģiskas reakcijas;

Miegainība;

Atmiņas traucējumi;

Redzes dubultošanās, nistagms, ataksija, trīce;

Slikta dūša, aizcietējumi;

Perifēras neiropātijas;

Hirsutisms;

Smaganu hiperplāzija (līdz 50% pacientu).

 

Fenobarbitāls:

 

Miegainība;

Atmiņas traucējumi, reakcijas ātruma samazinājums;

Depresija.

 

Ādas alerģiskas reakcijas

 

Ādas izsitumi ir bieža pretepilepsijas līdzekļu lietošanas blakusparādība. Piemēram, karbamazepīna lietošanas gadījumā to novēro 7-12% pacientu, lamotrigīna 8-10%. Parasti izsitumi attīstās 3-8 nedēļas pēc medikamenta lietošanas uzsākšanas. Visbiežākais iemesls ir medikamenta devas strauja kāpināšana. Bieži ādas alerģiskas reakcijas vēro tādiem medikamentiem kā karbamazepīns, okskarbazepīns, lamotrigīns, fenitoīns. Daudz retāk, lietojot nātrija vaproātu, topiramātu, gabapentīnu. Vieglas ādas alerģiskas reakcijas parasti ir pārejošas, tomēr to rašanās gadījumā rekomendē medikamentu atcelt, lai izvairītos no smagām un bīstamām ādas alerģiskām reakcijām. šādā gadījumā izsitumi parasti pāriet 1-2 nedēļu laikā un atveseļošanos var veicināt ar antihistamīna medikamentiem.

 

Pretepilepsijas medikamentu lietošans kopējais ieguvums epilepsijas populācijā ievērojami pārsniedz to lietošanas iespējamo blakņu negatīvo efektu. Blakņu attīstīšanās gadījuma nekavējoties būtu jāsazinās ar ārstu, lai lemtu par taktiku.

 

Pretepilepsijas medikamentu hipersensitivitātes sindroms

 

Šī medikamentu lietošanas komplikācija attīstās reti ~1 no 3000 pacientu un dzīvībai bīstami ir ap 10% gadījumu. Arī šīs komplikācija attīstās tipiski 2-6 nedēļas pēc medikamenta uzsākšanas. Bez ādas alerģiskām reakcijām var vērot arī drudzi ~1/3 pacientu, sejas tūsku, limfadenopātiju, hapatītu, nefrītu, eozinofīliju, miokardītu. Medikamenti, kas visbiežāk izraisa šo komplikāciju ir fenobarbitāls, fenitoīns, karbamazepīns, arī lamotrigīns. ļoti smagi noritošas ādas alerģiskas reakcijas var izpausties arī kā Stīvena-Džonsona sindroms un vēl smagāk kā Toksiska epidermāla nekrolīze.

 

Pacienti varētu vizuāli pamanīt arī šādas medikamentu blaknes, kuru gadījumā ar ārstu būtu pārrunājama turpmāka taktika:

 

Smaganu hiperplāzija (fenitoīns)

Alopēcija, smalki mati (nātrija valproāts)

Urtrikārijas

Ekzantematozi (makulopapulāri jeb masalveida) izsitumi

 

Erythema multiforme;

 

 

Samgos ādas bojājuma gadījumos vērojami Stīvena-Džonsona sindroms un Toksiska epidermāla nekrolīze. Ar alerģijām saistīto smagu ādas izmaiņu vizuālie attēli var būt nepatīkamas jūtīgiem cilvēkiem un var radīt stresu, tāpēc, ja Jums ir pārliecība, ka vēlaties tos redzēt, var skatīt šeit.


 Uz sākumu-->