Elektroencefalogrāfija

Elektroencefalogrāfijas (EEG) metodi cilvēkiem atklāja vācu psihiatrs Hans Bergers 1929.g. Elektroencefalogrāfija ir vissvarīgākais izmeklējums epilepsijas diagnostiskā un diferenciāldiagnostikā gadījumos, kad epilepsijas diagnoze ir apšaubāma. Izmeklējuma nozīmīgums pamatojas arī ar to, ka metode ir ērti pielietojama, relatīvi lēta un uzrāda smadzeņu garozas nepareizu aktivitāti, kas ir pamatā epilepsijas patoģenēzei.

Elektroencefalogramma ir viens no galvenajiem izmeklējumiem, lai izvērtētu pacientus ar aizdomām par epilepsijas diagnozi. Šis izmeklējums ļauj palīdzēt uzstādīt epilepsijas diagnozi, kā arī to izmanot, lai klasificētu lēkmju veidu un specifisku epilepsijas sindromu, kuru ir daudz, tie ir dažādi, un atšķiras to ārstēšanas taktika. Parasti uz šo izmeklējumu tiek nosūtīti pacienti ar bezsamaņas epizodēm, krampju lēkmēm vai arī citiem vienveidīgiem simptomiem, kam ir tendence atkārtoties, ja pastāv aizdomas, ka šos simptomus varētu izraisīt epileptiska galvas smadzeņu aktivitāte. Krampju lēkmes ir plašākai sabiedrībai zināmākais epilepsijas simptoms, tomēr ne vienīgais, jo sastopamas arī epilepsijas formas bez samaņas zuduma vai bez krampjiem. Epilepsija ir viena no biežākajām hroniskajām centrālās nervu sistēmas slimībām, un ar to slimo ~1% sabiedrības.

Encefalogrāfijas princips

Elektroencefalogrāfijas princips ir pierakstīt elektrisko aktivitāti no galvas smadzenēm, lietojot virsmas elektrodus, kas tiek piestiprināti pie galvas ādas neinvazīvi (netiek traumēta āda). Elektrodu novietojums ir ļoti specifisks, precīzs un tiek saukts par starptautisko 10- 20 elektrodu sistēmu. No elektrodiem iegūtais pieraksts tiek saglabāts datorizētā sistēmā, kuru turpmāk izanalizē elektroencefalogrāfijas speciālists. Pacientiem jāsaprot, ka elektroencefalogrāfijas ierakstā ne vienmēr iespējams iegūt apstiprinājumu epilepsijas diagnozei, arī gadījumos, ja epilepsija kā slimība pacientam ir, jo iegūtais encefalogrammas pieraksts var būt normāls starp lēkmēm. Elektroencefalogrammas pieraksts parasti ilgst 30- 45 min.

Metodes piedāvātās iespējas un ierobežojumi

Lai varētu izprast EEG iespējas un ierobežojumus, jāņem vērā, ka elektrodi, kas tiek piestiprināti galvas ādai, uztver galvenokārt aktivitāti no smadzeņu garozas daļas, kas ir vērsta pret galvas virsmu, tātad, ne visu galvas smadzeņu aktivitāti, bet galvenokārt virspusējo. Lai reģistrētu galvas smadzeņu aktivitātiencefalogrammā, apvidum, kurā rodas šī aktivitāte, jābūt pietiekami lielai – vairākiem cm2, tāpēc neliela aktivitāte var netikt pierakstīta. Ir ļoti svarīgi saprast, ka normāla EEG atrade neizslēdz epilepsiju, jo ~ 10% pacientu ar epilepsiju nekad neizdodas pierakstīt epileptiskas izmaiņas EEG. Tāpat jāsaprot, ka epileptiskas interiktālas (starp lēkmēm) izmaiņas pašas par sevi nenozīmē, ka pacientam ir epilepsija. Epilepsijai tipiskas izmaiņas encefalogrammas izmaiņas var būt nelielam indivīdu skaitam, ka nekad neattīstīsies epilepsija (~ 1%), bet pacientiem ar citām neiroloģiskām slimībām šādas izmaiņas var būt biežākas, lai gan arī šiem pacientiem nav epilepsijas.

Rutīnas EEG specifitāte un sensitivitāte

EEG ir relatīvi zema sensitivitāte epilepsijas gadījumā (25- 56%), bet specifitāte ir 78- 98%. Veseliem indivīdiem bez lēkmēm anamnēzē, interiktālas epileptiformas izmaiņas rutīnas EEG vēro 0,5- 1% gadījumu, nedaudz biežāk to novēro veseliem bērniem (2- 4%) un šādu izmaiņu sastopamība ir daudz biežāk (10- 30%) pacientiem ar galvas smadzeņu patoloģiju, kā, piemēram, audzējiem, pārciestu smadzeņu kontūziju, pēc galvas smadzeņu ķirurģijas vai kongenitāla (iedzimta) galvas smadzeņu bojājuma. Īpaša uzmanība būtu jāvelta izvērtējot interiktālas izmaiņas šādiem pacientiem, it sevišķi gadījumos, kad klīniskās izpausmes neatbilst epilepsijas diagnozei.

Epileptisku izmaiņu biežums

Vienā atsevišķā elektroencefalogrammas pierakstā epilepsijai raksturīgās izmaiņas var diagnosticēt tikai 20- 55% pacientu ar epilepsiju. Tikai 50% pacientu ar epilepsiju novēro epileptiskas interiktālas izmaiņas pirmajā elektroencefalogrammā. Tomēr, ja pastāv pārliecinošas aizdomas par epilepsijas diagnozi, atkārtotās elektroencefalogrammās šim pašam pacientam, ja elektroencefalogramma tiek veikta 4 vai vairākas reizes metodes jūtību var palielināt līdz 80- 90%. EEG veikšanas laiks pēc lēkmes ir svarīgs. Ja izmeklējums tiek veikts 24 stundu laikā pēc lēkmes, interiktālas epileptiskas izmaiņas tiek vērotas 51% gadījumu, bet vēlākos periodos līdz 29- 34% gadījumu. Tas nozīmē, ka rutīnas EEG nosaka epleptiformas izmaiņas līdz 34% pacientu, lai gan, veicot miega deprivāciju, šo izmaiņu noteikšana var tikt uzlabota līdz 48%.

Epileptisku izmaiņu reģistrāciju var uzlabot vēl vairāk, paildzinot EEG pierakstu līdz 4 stundām vai veicot atkārtotas EEG un kombinējot miega un nomoda EEG, šādos gadījumā interiktālas epileptiskas izmaiņas var reģistrēt līdz 80% pacientu ar klīniski apstiprinātu epilepsijas diagnozi.

Vai izmainīta EEG palielina atkārtotas lēkmes risku pēc pirmās lēkmes?

Pacientiem, kam pēc pirmās neprovocētās lēkmes ir nepārprotamas ineriktālas epileptiskas izmaiņas, atkārtotu lēkmju risks nākamajos 2 gados ir 58%, bet, ja šādas epileptiskas EEG izmaiņas netiek vērotas (EEG ir normāla), atkārtotu lēkmju risks nākamajos 2 gados ir ~ 2 x zemāks – 27%.

Slikta un vai ļoti slikta EEG?

Jāatceras, ka lēkmju biežums nav proporcionāls ar EEG aprakstītām interiktālām epileptiskām izmaiņām. Izteiktas „epileptogēnas EEG izmaiņas” var tikt pierakstītas pacientiem ar retām vai kontrolētām lēkmēm un otrādi, pacientiem ar biežām lēkmēm var nebūt izteiktas izmaiņas. EEG izmaiņas neatspoguļo epilepsijas smagumu.

Pārmērīgas EEG interpretācijas problēma

Lai gan EEG ir viens no nozīmīgākajiem epilepsijas diagnostikā, tās atrades pārvērtēšana var izraisīt nepareizu epilepsijas diagnozi. Pārmērīga normālas EEG interpretācija par patoloģisku ir bieža parādība. Biežākais iemesls kļūdainai diagnozei ir nerēķināšanās ar klīnisko anamnēzi, kas neatbilst epilepsijai un diagnoze tiek uzstādīta atkarībā EEG atbildes, bez klīniskā konteksta. Tātad, encefalogrammas atbilde viena pati par sevi nenozīmē, ka pacientam ir epilepsija.


 Uz sākumu-->