Drošības rekomendācijas

Pārvietošanās uz ielas

Izmantojiet gājēju pārejas, lai šķērsotu ielu. Tas mazinās avārijas risku gadījumā, ja lēkme notiek šķērsojot ielu, jo vadītāji samazina braukšanas ātrumu pirms gājēju pārejām. Gaidot zaļo luksofora signālu, stāviet pietiekamā attālumā no brauktuves malas, lai lēkmes gadījumā Jūs nenokristu uz brauktuves. Ja tiek izmantots vilciens vai tramvajs, esot uz perona vai pieturā, atrodieties pietiekamā attālumā no sliedēm, lai gadījumā, ja notiek lēkme, jūs nepakristu zem transporta.

Peldēšanās

Ja lēkme notiek ūdeni, tas ievērojami palielina noslīkšanas risku, tāpēc nekādā gadījumā nepeldieties vienatnē. Arī gadījumos, kad peldaties ar kādu, esiet droši par to, ka jums pazīstamais cilvēks zina, ko darīt lēkmes gadījumā un kā jums palīdzēt. Vienmēr apdomājiet to, ka nedrīkst atrasties dziļumā un vajadzētu pieturēties tādā attālumā no krasta, lai gadījumā, ja jums notiek lēkme, cilvēki jums droši varētu palīdzēt. Peldoties baseinā, ievērojiet tos pašus drošības noteikumus par ūdens dziļumu, informējiet glābēju, kas jūs uzrauga, ka jums ir epilepsija. Atcerieties, ka, neskatoties uz šīm drošības rekomendācijām, Jūs nevarat pilnībā novērst ar ūdeni saistītos riskus.

Ja lēkme notiek ūdenī: cilvēkam, kas jūs pavada vajadzētu nodrošināt, lai jūsu galva un mute neatrodas zem ūdens, jāapzinās, ka izvilkt no ūdens slapju cilvēku, kam notiek krampji, varētu būt diezgan grūti, tāpēc glābējam vajadzētu novērtēt, vai viņš var izvilkt epilepsijas pacientu no ūdens. Ja glābējs nevar izvilkt epilepsijas slimnieku no ūdens, vajadzētu nogaidīt, lai lēkme beidzas, nodrošinot pacienta galvu virs ūdens un pēc lēkmes beigām izvilkt pacientu no ūdens. Esiet pārliecināts/a, ka cilvēks, kas ar jums peldas, spēj jums palīdzēt, pretējā gadījumā nepeldieties!

Vannas un dušas izmantošana

Šīs rekomendācijas jums palīdzēs drošāk izmantot vannu un dušu.

Rekomendē vannasistabā izmantot pārklājus grīdām un vannasistabas iekārtām (vanna, izlietne) no materiāla, kas mazinātu traumatizācijas risku lēkmes gadījumā, jo parasti keramiskās flīzes ir cietas.

Vannas izmantošana

Ja izmantojat vannu, noregulējiet ūdens un pabeidziet ūdens liešanu vannā, pirms jūs ejat mazgāties, jo gadījumā, ja lēkme notiek, kamēr jūs pildāt vannu, jūs varat vai nu applaucēties, vai arī ūdens būt pārāk dziļš un tas būtu bīstami.

Ja lietojat vannu, izmantojiet minimālu ūdens daudzumu (parasti dziļums līdz 10 cm) un neatodieties vannā pārāk ilgi. Atcerieties, ka vanna vienmēr ir ar lielāku risku slīkšanai kā duša.

 Izvairīties no sēdēšanas ūdens maisītāja pusē, lai izvairītos no liekas traumatizācijas lēkmes laikā.

Atcerieties, ka dušas izmantošana parasti ir drošāka par vannas izmantošanu.

Atstājiet vannasistabas durvis neaizslēgtas.

Dušas izmantošana

Noregulējiet ūdens , pirms jūs ejat dušā, lai samazinātu applaucēšanās risku, notiekot lēkmei.

Izmantojiet dušas sifonu ar pogu, kas automātiski atslēdzas, ja poga tiek atlaisa, t.i. lēkmes gadījumā (ļoti lēti nopērkami santehnikas veikalos vai, piemēram, veikalā „Depo”).

Izmantojiet dušu vai vannu laikā, kad jums ir vismazākā iespēja notikt lēkmei.

Rekomendē izmantot duškabīnes, kas būtu drošas gadījumā, ka lēkme notiktu atrodoties dušā (piemēram, duškabīne, kas ir ar stikla sienām varētu saplīst un radīt papildus traumatizāciju, pieejamas duškabīnes ar plastmasas, organiskā stikla sienām).

 Uz sākumu-->