Alkohola lietošana epilepsijas gadījumā

Ar alkohola lietošanu epilepsijas gadījumā ir saistīti daudzi jautājumi, kas aktuāli gan pacientiem, gan pacientu aprūpē iesaistītām personām. Ja agrāk pastāvēja kategorisks noliegums, tad šobrīd uzskati tiek balstīti uz pierādījumiem no pētījumiem par šo tēmu. Šī izklāsta mērķis ir informatīvs un nav veidots, lai veicinātu alkohola lietošanu epilepsijas pacientu starpā. Autora personiskais viedoklis ir, ka neliela alkohola daudzumu lietošanai ir risks uz pārmērīgu alkohola lietošanu.

Alkohola negatīvā ietekme uz epilepsijas norisi

 

Alkohols ir labi zināms lēkmju provocējošs iemesls, sevišķi abtinences (paģiru) gadījumā. Alkohola lietošana bieži ir saistīta ar tādām epilepsijai nevēlamām parādībām kā dienakts režīma neievērošanu, neizgulēšanos, ēdienreižu izlaišanu, medikamentu ieņemšanas aizmiršanu, kas visi var palielināt lēkmju risku.

Jāatceras, ka alkohola ietekme uz katru cilvēku var būt individuāla, t.i. arī pavisam nelielas alkohola devas var palielināt lēkmju risku.

Alkohols viennozīmīgi nebūtu lietojams gadījumos, ja lēkmes iepriekš notikušas saistībā ar alkohola lietošanu. Šai pacientu grupai lēkmes var izraisīt arī minimālas alkohola devas. Pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt ieilgušas vai biežas lēkmes un status epilepsticus, kas var būt bīstami dzīvībai.

Epilepsijas gadījumā cilvēkiem ir palielināts risks saskarties ar pārmērīgas alkohola lietošanas radītajām problēmām, tāpēc gadījumos, ja pacients šobrīd nelieto alkoholu, bet agrāk bijušas problēmas, to nevajadzētu sākt lietot. Pacientiem ar alkohola vai citu vielu atkarībām anamnēzē viennozīmīgi nedrīkstētu lietot alkoholu. Tāpat alkoholu nebūtu jālieto pacientiem ar nelīdzestību pretepilepsijas medikamentu lietošanā.

Alkohola lietošana vienlaicīgi ar pretepilepsijas medikamentiem

 

Alkohols var samazināt pretepilepsijas medikamentu koncentrāciju asinīs, tādējādi padarot medikaments mazāk efektīvus un lēkmju iespēju lielāku. Tāpat alkohols var pastiprināt pretepilepsijas medikamentu blaknes (it sevišķi nomācošo un miega efektu tādiem medikamentiem kā fenobarbitāls, klonazepams, diazepāms, klobazāms), kas, lietojot alkoholu lielās devās, var būt bīstami. Arī pretepilepsijas medikamenti var pastiprināt alkohola apreibinošo efektu. Ja kādam konkrētam medikamentam ir īpašas norādes par tā lietošanu kopā ar alkoholu, tās var atrast medikamenta lietošanas aprakstā.

 

Mūsdienīga attieksme pret alkohola lietošanu epilepsijas gadījumā

 

Alkohola lietošana epilepsijas pacientiem var palīdzēt samazināt sociālo izolāciju. Šobrīd pastāv uzskats, ka, ja nav pierādīta kaitējuma no alkohola lietošanas nelielos apjomos, tad to nevajadzētu aizliegt. Pētījumos pierādīts, ka alkohola lietošana nelielos daudzumos, t.i. 1-2 alkohola vienības retās reizēs un ne biežāk kā 5-6 vienības nedēļā, nepalielina lēkmju risku.
Alkohola vienību kalkulatorus dažādiem alkohola veidiem var atrast ar interneta meklētājprogrammas palīdzību. Aptuvenie aprēķini liecina, ka 1 alkohola vienību satur 25 gr. degvīna vai 1/2 pudele 0,5 l vidēji stipra alus vai 1 glāze (150 gr) vīna.

Tātad, alkohols nav katogriski aizliegts epilepsijas pacientiem, tomēr jāņem vērā, ka var būt individuāli gadījumi, kad arī mazāki alkohola apjomi var provocēt lēkmes. Tāpēc, ja pastāv bažas, ka alkohols varētu kaitēt, to labāk nesākt lietot.

Ko darīt ar zālēm

 

Lietojot alkoholu, būtu jāturpina medikamentu lietošana pēc tādas pašas shēmas kā ikdienā. Tomēr būtu jāievēro augstāk minētie brīdinājumi par atsevišķiem medikamentiem kā arī medikamenta aprakstā minētā informācija. Medikamentu lietošana kopā ar lielām alkohola devām tiek kategoriski nerekomendēta un nepakļaujas šajā apraksta sadaļā izklāstītajam. 

 Uz sākumu-->